Mikroplastmasa: uz sejas un tās ietekme uz cilvēka veselību

Cilvēkiem nereti šķiet, ka kosmētikā izmantojamā mikroplastmasa ir mazas plastmasas bumbiņas — estētiskām, masāžas vai skrubja efekta nodrošināšanas vajadzībām. Tomēr tā nebūt nav, jo lielākoties mikroplastmasu kosmētikā mēs fiziski neizjūtam kā cietas, sataustāmas daļiņas (eng. – microbeads), bet gan kā eļļu vai emulsiju. Kopumā ir aptuveni 500 dažādu mikroplastmasas veidu, kuri tiek izmantoti kosmētikas ražošanā(1). Noteikti tā atrodama arī jūsu kosmētikā.

Šodien 9 no 10 kosmētikas produktiem tirgū satur mikroplastmasu (2). Šo produktu plašā pieejamība, tostarp aptiekās kā dermokosmētika, to hipoalerģisko īpašību dēļ — bija sākums 70. gados aizsāktajam mikroplastmasas uzvaras gājienam. Medicīnas sistēma ieteica lietot konvencionālās kosmētikas ražotāju popularizētos mikroplastmasas krēmus alerģiskiem cilvēkiem un dažādu ādas slimību gadījumos. Tomēr jāpiemin, ka tieši šiem cilvēkiem ādas barjeras caurlaidība ir daudz augstākā kā tas ir veselai ādai. Tā rezultātā organismā nonāk lielāks daudzums mikroplastmasas. Tādējādi rodas PEG paradokss — īstermiņā tas ir nealerģisks, bet ilgtermiņā loģisks iznākums ir endokrīnās sistēmas saslimšanas, paaugstināts sirds un asinsvadu slimību risks, aptaukošanās un pastāvīgs hronisks iekaisums organismā.

LABĀKAI IZPRATNEI

Mikroplastmasa iedalās — primārajā un sekundārajā mikroplastmasā. Primārā tiek speciāli ražota kosmētikas vai apģērba industrijas vajadzībām, lai nodrošinātu produkta fizikālās īpašības. Sekundārā veidojas, daļiņām atdaloties no lielāka izmēra plastmasas izstrādājumiem (3). Abi šie veidi ir bīstami, bet lielizmēra plastmasas savākšanas un pārstrādes iespējas ir daudz, daudz lielākas nekā mikroplastmasas.

Primārā mikroplastmasa, ko izmanto kosmētikā, tiek izstrādāta, lai iegūtu lētu, inertu (nereaģējošu) vielu. Tajā tiek iestrādātas dažādas vielas vai maisījumi, tostarp arī aktīvās vielas, tādējādi iegūstot noturīgu un ražošanas procesā viegli izveidojamu emulsiju (parasti krēmu, pieniņu, serumu).

Tā ir monomēru polimerizācijas reakcija dažādu potenciāli bīstamu vielu klātbūtnē, iegūstot dažāda smaguma eļļainus šķidrumus — polietilēnglikolus (PEG), silikonus, akrila un neilona savienojumus utt.(4). Principā ar tiem aizstāj dabiskās eļļas, emulgatorus. Tāpēc nereti dzirdētais apgalvojums, ka dabiskā kosmētika nav tik efektīva kā konvencionālā (tradicionālā), ir ļoti aplams no šāda aspekta. Šādi eļļaini šķidrumi kalpo kā nesējvielas vai vielas sensoro sajūtu radīšanai, un pilnībā nav izmantojamas ādas struktūras atjaunošanai vai tās funkciju nodrošināšanai. Proti, ja eļļas tiek sadalītas brīvajās taukskābēs, pārstrādātas aminoskābēs vai cukuros, kurus izmantojam kā metabolismam nepieciešamo avotu, tad plastmasa uzkrājas mūsu organismā kā atkritumi. To ne tikai nevar izmantot organisma uzturēšanai, bet tā pat ir kaitīga. Un mazgājoties, tā nonāk apkārtējā vidē, un nevienas sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtas šīs mikroplastmasas daļiņas neattīra, gluži tāpat kā farmaceitiskos atkritumus.

LABUMA NEKĀDA

Runājot par kaitējumu veselībai, tad 2022. gads bija mikroplastmasas atklājumu gads. Tā ir atrasta teju ikviena cilvēka asinīs, mātes pienā un augļūdeņos. Ir pierādīta tās spēja organismā pieķerties hemoglobīnam, tādējādi samazinot dabisko skābekļa apriti (5). Zinātnē novērots, ka pat vecāku uztura veids jeb fenofonds spēj ietekmēt bērnu genofondu. Tādēļ rodas jautājums — ar ko mēs riskējam šādā gadījumā?

Mūsdienās dermatologi novēro bērnu slimības iedzīvotāju populācijai 50+ gadi, un tieši šajā vecumā sievietes sāk pirkt un lietot kosmētiku arvien vairāk, tādējādi akumulējot vēl lielāku piesārņojuma slodzi savā organismā. Datu analītiķi to skaidro ar nevēlošanos novecot un centieniem atgūt jauneklīgu izskatu. Taču ieguvumus veselībai ar konvenciālo kosmētiku diemžēl nevar iegūt. Vēl ir cerība, ka jaunā paaudze, kas šobrīd daudz vairāk pievērš vērību dabiskas kosmētikas izcelsmei, nebūs pakļauta šādām vecuma slimībām — kontaktdermatītam, pirmreizējām alerģijām un iekaisumiem. Ja vien mūsu radītais piesārņojums nepārsniegs kritisko robežu (6).

KAS NAV AIZLIEGTS, TAS IR ATĻAUTS

Daudzi cilvēki oponē, ka tā nav aizliegta. Jā, nav aizliegts lietot noteikta veida pesticīdus, bet ir vērts pieminēt, ka ar laiku tas mainās — šie pesticīdi tiek atzīti par bīstamiem, bet to vietā nāk citi... Daudzas lietas nav aizliegtas ar likumu (un cik pieeju dažādās valstīs), taču vai tas ir ētiski?!

Pieņemu, ka šis retoriskais jautājums vienmēr būs saistīts ar individuālajām vērtībām. Tomēr jāņem vērā, ka šīs vērtības ne tikai apdraud planētas Zemes un cilvēces veselību, bet arī rada milzīgus ekonomiskos zaudējumus (7). Jau šobrīd zinātnieki neiesaka ēst Baltijas jūras zivis, kuras atrodas barības ķēdes augšgalā, jo mikroplastmasas piesārņojums ar bīstamajiem atkritumiem tajās ir pārāk liels (8). Teiciens, ka latvieši ir reņģēdāju tauta, šobrīd jau ir vitāli svarīgs veselības nodrošināšanai.

Mikroplastmasas un ar to saistīto izejvielu, piemēram, ftalātu (phthalates), piesārņojums ūdeņos, gaisā, augsnē ir milzīgs (9). Eiropas Savienības ūdeņos ik gadu nonāk 42 000 tonnas (10) kosmētikas mikroplastmasas. Jau ir publicēts melnraksts mikroplastmasas aizlieguma likumprojektam, bet ar pārejas periodu līdz 12 gadiem (11). Plastmasas bīstamība vidē saistās ne tikai ar masveida piesārņojumu, bet arī ar tās lielo absorbcijas spēju. Tādējādi uzņemot sevī visus piesārņotājus, toksiskās vielas, smagos metālus u.tml.

Ja cilvēks būtu iemācījies efektīvi attīrīt saldūdeņus un jūras no mikroplastmasas piesārņojuma, tad faktiski ar to varētu ļoti labi attīrīt arī vēsturiski piesārņotās vietas — no kara munīcijas, naftas u.tml. Diemžēl pagaidām un arī tuvākajā nākotnē, mēs to nespēsim, līdz ar to, šobrīd apdraudot savu veselību, uzņemot piesārņotu pārtiku un labprātīgi ierīvējot mikroplastmasu ādā.

AUTORE: Dr. oec. LĪGA BRŪNIŅA, LABRAINS radītāja, vides speciāliste un ķīmiķe.

1. www.beatthemicrobead.org/guide-to-microplastics
2. www.beatthemicrobead.org/guide-to-microplastics
3. www.britannica.com/technology/microplastic
4. https://pubs.acs.org/doi/10.1021/acs.chemrev.1c00178
5. Braun T, Ehrlich L, Henrich W, et al. Detection of microplastic in human placenta and meconium in a clinical setting. Pharmaceutics. 2021;13(7):921. doi:10.3390/pharmaceutics13070921
6. Sazakli E, Leotsinidis M. Possibleeffectsofmicroplasticsonhumanhealth.MicroplasticsinWaterandWastewater.2020:177-190.doi:10.21 66/9781789061697_0177  
7. www.grida.no/resources/6912
8. www.zemeunvalsts.lv/zinatniekus-parsteidzis-mikroplastmasas-daudzums-baltijas-jura
9. Akshay Kumar Chaudhry, Payal Sachdeva, Microplastics’ origin, distribution, and rising hazard to aquatic organisms and human health: Socio-economic insinuations and management solutions, Regional Studies in Marine Science, Volume 48, 2021, 102018, ISSN 2352-4855
10. https://rethinkplasticalliance.eu/wpcontent/uploads/2021/03/the_road_to_an_effective_EU_restriction_of_intentionally-added_microplastics.pdf
11. Echa.europa.eu/hot-topics/microplastics