Autors: LABRAINS sadarbībā ar Dr. Liāna Žarinova un MyFitness

Sabalansēts fitnesa režīms apvienojumā ar atbilstošu ādas kopšanu, sabalansētu uzturu un citiem veselīgiem ikdienas ieradumiem var būt būtisks faktors, lai ilgtermiņā saglabātu veselīgu sejas ādu. Fiziskās aktivitātes ne tikai uzlabo vispārējo ķermeņa veselību, bet arī ievērojami veicina ādas skaistuma un veselības saglabāšanu.

• Fizisko aktivitāšu laikā palielinās sirdsdarbības ātrums, kas uzlabo asinsriti visā ķermenī, tostarp ādā. Tas veicina skābekļa un barības vielu piegādi, sekmējot ādas šūnu atjaunošanos un veselīgu izskatu.
• Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz samazināt stresu, kas ir svarīgi, jo stress bieži izraisa dažādas ādas problēmas, piemēram, atopisko dermatītu, seborejisko dermatītu, psoriāzi, rozāciju, akni un citas. Ilgstošs stress palielina kortizola līmeni – hormona, kas uztur iekaisuma procesus un paātrina elastīna un kolagēna šķiedru noārdīšanos. Tas var veicināt ādas novecošanos un ādas stāvokļa pasliktināšanos.
• Fiziskās aktivitātes uzlabo miega kvalitāti, kas ir būtiska ādas reģenerācijas procesiem. Miega laikā notiek aktīva ādas šūnu atjaunošanās un sintēze. "Skaistuma miegs" nav tikai frāze vai mīts – tas ir būtisks faktors veselīgas ādas saglabāšanā.
• Uzlabojas arī bioķīmiskie procesi organismā, hormonu līdzsvara regulācija un vispārējā labsajūta. Pēc fiziskajām aktivitātēm cilvēki bieži izjūt motivāciju pievērsties arī citiem veselīgiem ikdienas ieradumiem, piemēram, sabalansēta uztura ievērošanai vai kaitīgu ieradumu, piemēram, smēķēšanas, atmešanai. Smēķēšana sašaurina asinsvadus, samazinot asinsriti un ierobežojot skābekļa un barības vielu piegādi ādai. Tas veicina ādas blāvumu un paātrina novecošanās procesus.
• Fizisko aktivitāšu laikā tiek izdalīts "laimes hormons" – endorfīns, kas sniedz prieku, uzlabo garastāvokli un vairo enerģiju. Tas motivē iesaistīties papildu aktivitātēs, kas pozitīvi ietekmē ādas stāvokli, piemēram:

> Apmeklēt kosmetologu vai veikt skaistumkopšanas procedūras;
> Veikt sejas fitnesa vingrinājumus vai masāžas mājas apstākļos;
> Apmeklēt seminārus, lai iegūtu jaunas zināšanas par ādas kopšanu.

• Izvairies no sejas aizskaršanas treniņu laikā → Trenažieru zāles aprīkojums, dvieļi un rokas var pārnest baktērijas uz ādu.
• Izmanto tīru dvieli → Noslauki sviedrus nosusinot ādu, nevis berzējot (beršana pastiprina kairinājumu un bojā ādas aizsargbarjeru).
• Uzņem pietiekamu šķidruma daudzumu → Dehidratācija ietekmē ādas elastību un sebuma līdzsvaru.
• Nomazgājies pēc treniņa → Sviedru uzkrāšanās var izraisīt pumpas uz muguras un vispārēju ādas kairinājumu. Lieto Oil-to-Milk attīrošo līdzekli vai Nordic Mud gelu uz vietām, kur mēdz parādīties izsitumi.
• Neizlaid ādas mitrināšanas soli pēc sporta zāles apmeklējuma → Pat taukainai un aknei pakļautai ādai nepieciešama mitrināšana, lai novērstu dehidratācijas izraisītu sebuma pārprodukciju.

Lai atjaunotu bojātu lipīdu struktūru, nepieciešami mitrinoši līdzekļi ar keramīdiem, skvalānu, augu izcelsmes eļļām un tādu lamelāru struktūru, kas atdarina ādas dabisko lipīdu barjeru.

Mitrināšana ir svarīga gan aknes, gan dermatīta gadījumā

Daudzi cilvēki ar noslieci uz akni izvairās no eļļām, domājot, ka tās padarīs ādu vēl taukaināku. Taču bez pietiekamas mitrināšanas āda sāk pārmērīgi ražot sebumu, kas izraisa vēl vairāk izsitumu. Līdzīgi arī dermatīta gadījumā – ādai trūkst nepieciešamā mitruma, un tā kļūst kairināta.