Sejas ādas tipi – kā saprast, kurš ir tavs un tam piemēroto kosmētiku?

Visprecīzāk tavu ādas tipu varētu noteikt dermatologs vai kosmetologs, bet to var noteikt arī cilvēks pats, vismaz tik lielā mērā, lai saprastu, kādi ādas kopšanas produkti būtu vispiemērotākie. Lai noteiktu savu sejas ādas tipu, vispirms āda rūpīgi ir jāattīra un vairākas stundas jāļauj tai atpūsties bez kosmētikas. Pēc tam gaismā tā rūpīgi jāapskata spogulī, kā palīgu var izmantot salveti, lai novērtētu ādas taukainību.

Normālai ādai praktiski nav redzamas poras un tās nav nosprostotas. Pēc ādas noskalošanas ar ūdeni nav velkošas sajūtas. Patiesībā normāla āda ir ļoti reti sastopama. Taču, neskatoties uz to, ka āda tiek uzskatīta par normālu, tā ir pareizi jākopj, jo ādas stāvoklis var mainīties līdz ar gadiem un dzīvesveidu. Ņemiet vērā, ka mūsdienās normāla āda nu jau ir retums, it sevišķi “urbānā” vidē dzīvojošiem cilvēkiem, kuri ikdienā saskaras ar pilsētvides piesārņojumu un stresu, piemēram, lielu informācijas apjomu un nenoteiktas rutīnas dzīvesveidu.

Sausai ādai praktiski neredz poras (lai gan uz deguna tās var saskatīt pilnīgi visiem) ne uz pieres, ne vaigu galiem, ne zoda. Pēc pirts un tvaika procedūrām, arī pēc sporta nodarbībām mēdz būt velkoša sajūta. Tai raksturīgs jutīgums, tā var būt plāna, bez spīduma. Attīrīšanu nepieciešams veikt ar mazgājošajām eļļām, piemēram, Oil-To-Milk eļļas-pieniņa sejas attīrīšanas līdzekli, to uzklājot uz sausas ādas, pirms mazgāšanās, arī izdodas labāk izvairīties no ilgstošas saskares ādai ar ūdeni.

Taukainai ādai visbiežāk redzamas lielākas vai mazākas poras, kuras var būt arī konkrētās zonās, kā tas ir kombinētai ādai (T zonā – uz pieres, deguna un zoda ir izteiktas poras, bet sejas malā praktiski poras neredz). Pēc sejas mazgāšanas nav velkošas sajūtas. Taukainai ādai var būt nosprostojumi vai arī tā saucamā apelsīna mizas āda – poras ir lielas, un seja visu laiku – gan no rīta, gan vakarā – spīd. Ja āda ilgstoši ir taukaina, tai ir tendence sabiezēt. Taukainas ādas novecošanās pazīmes ir manāmas vēlāk nekā sausai ādai, toties jaunam cilvēkam tā neizskatās tik glīta salīdzinājumā ar sausas ādas tipu. Taukainai ādai nepieciešana ļoti maiga gela mazgāšana, nedrīkst pieļaut standarta kļūdu – pārmazgāt. Drošāk ir mazgāt divas reizes ar maigu līdzekli, bet tā sastāvā nedrīkst būt nekas, kur vārda saknē rakstīts “sulfate”, jo sulfātu kairinošā daba, īpaši taukainas ādas īpašniekiem būs novērojama tikai pēc vairākiem gadiem, kad ādas pamatslānis jau ir stipri bojāts.

Dehidrēta āda nav ādas tips, bet gan ādas stāvoklis un tas var būt jebkuram ādas tipam. Citreiz ir maldīgs uzskats, ja āda lobās, tad šķiet, ka tā ir sausa. Bet patiesībā tā ir atūdeņojusies. Sausai ādai trūkst dabīgo eļļu, bet ne ūdens. Pat taukaina āda var būt dehidrēta, jo tai trūkst mitruma. Dehidrētas ādas pazīmes ir niezoša sajūta, pelēcīgs tonis, smalkās līnijas un jutīgums vai taukainums – jo tādējādi, papildu taukojoties, āda cenšas nosegt tās virskārtu un samazināt ūdens iztvaikošanu.

Kuperoza āda jeb rozācija – apsārtusi, sausa, plāna, jutīga, tai ir plāns epidermas slānis, caur kuru spīd asinsvadu tīklojums. Nelabvēlīgu apstākļu ietekmē paplašinās asinsvadi, uz sejas veidojas pastiprināts apsārtums. Galvenie faktori, kas liek parādīties kuperozas ādas pazīmēm, ir iedzimtība, apkārtējā vide un dzīvesveids. Runājot ar profesionāliem make-up speciālistiem var nereti dzirdēt, ka, viņuprāt, bez rozācijas pazīmēm nav vairs neviena indivīda, un lielākoties to viņi skaidro ar nepareizu ādas kopšanu, rutīnas neizkopšanu un uzskatu, ka seja no rītiem nav jāmazgā, pietiek tikai noskalot ar ūdeni. Pilsētā dzīvojošiem gluži tas tā nedarbosies.

Kuperozas jeb rozācijas ādas stadijas:

1. stadija. Novērojamas sarkšanas epizodes. Tās parādās reizi pa reizei, ar laiku kļūst biežākas, un pamazām cilvēkam izveidojas centrāls sejas apsārtums un pat nieze. Šī stadija var ilgt vairākus gadus, līdz progresē.
2. stadija. Rozācijai progresējot, hroniskam apsārtumam pievienojas iekaisums, kam raksturīga pumpu veidošanās uz vaigiem un zoda vai acu zonā (okulārā rozācija). Āda pastiprināti zaudē ūdeni, veidojas sausums, sūrstēšana, kam pievienojas arī strutainas pumpas. Šo stadiju dēvē arī par aknes rozāciju.
3. stadija. Tā saucamā “fimatozā rozācija”, kas ir salīdzinoši reti sastopama. Šī stadija izveidojas 10–25 gadu laikā, un raksturīgi, ka ievērojami izmēros palielinās deguns, zods. Vīriešiem šīs stadija sastopama biežāk nekā sievietēm.
4. stadija. Tiek izdalīta pēdējos gados, kas raksturojas ar difūzu jeb izkliedētu apsārtumu un izteiktām sarkšanas epizodēm. Biežākās pacienta sūdzības ir par sūrstošu, dedzinošu sajūtu ādā, proti, pacients sūdzas, ka viņš jūt savu ādu. Tas ir paaugstināts ādas jutīgums, ko var izskaidrot ar nepareizas kosmētikas izvēli un atkarību izraisošu ādas kopšanas produktu ilglaicīgu lietošanu.

Aknes –  simptomi līdzinās rozācijas simptomiem, tikai atšķirībā no aknes, rozācijas gadījumā nav nosprostotu poru, āda drīzāk ir sausa, nevis taukaina, un uz ādas nepaliek rētas. Aknei ir vairāki tipi, bet uz sejas, kakla, krūtīm un muguras izpaužas kā atvērti un slēgti komedoni (baltas un melnas pinnes). Vidējos un smagos gadījumos parādās apsārtums, papulas un pustulas.

Dermatīts – cēloņi ir dažādi un tikpat dažādi ir dermatīta paveidi. Dermatīta izpausmes pārsvarā ir līdzīgas – ādas apsārtums, nieze un kņudināšana, ko dažkārt papildina ādas tūska, lobīšanās un dedzinošas sajūtas.

Atopiskais dermatīts visbiežāk ir bērnu problēma – tam raksturīga sausu ādas laukumu veidošanās, apsārtums un tūska, kā arī neliela ādas lobīšanās virsējos slāņos.

Seborejas dermatīts visbiežāk saistīts ar vielmaiņas vai nervu sistēmas traucējumiem, un vairāk izplatīts pieaugušajiem ap 30 – 40 gadu vecumā galvas matainajā daļā, skropstās, uz sejas un ap degunu kā ādas apsārtums, ko papildina izsitumi un gaišas zvīņas.

Kontaktdermatīts rodas, sastopoties ar kādu no kontaktalergēniem – ķīmisku vielu, kosmētiku, indīgiem augiem. Ļoti bieži atopiskā dermatīta slimnieki iegūst kontaktdermatītu un ārsts to nevar atšķirt, līdz ar to ne vienmēr atopiskā dermatīta slimniekiem ir jāsāk ārstēšana ar medicīniskiem preparātiem,  ir jāsaprot, kas ir izraisījis iekaisumu.

Nereti tiek novērots periorālais dermatīts, ko mēdz dēvēt arī par “koptu sieviešu saslimšanu”. Ikdienā izmantojot dažādus skaistumkopšanas un kosmētikas produktus, var rasties kairinājums, kam raksturīgi sīki izsitumi ap muti un degunu. Var veidoties arī periokulārais dermatīts, kas rodas no alerģijas pret skropstu tušas vai acu ēnu sastāvā esošajām vielām un izpaužas kā plakstiņu tūska, apsārtums, nieze un kņudēšana.

Lai palīdzētu cilvēkiem  saprast, kādus produktus iegādāties atbilstoši savam esošajam sejas ādas tipam vai stāvoklim LABRAINS ir izstrādājis un sagatavojis instrukcijas par to, kurus produktus vislabāk lietot: https://labrains.eu/lv/what-should-i-use  Rakstiet vai zvaniet LABRAINS speciālistiem, lai saņemtu bezmaksas konsultācijas dažādu ādas tipu kopšanai.