Mikroplastmasa kosmētikā: tās ietekme uz ādu un cilvēka veselību

Mikroplastmasa ir sastopama atsevišķos kosmētikas un personīgās higiēnas produktos, kur tā var pildīt dažādas funkcijas produkta formulā. Arvien vairāk pētījumu pievēršas tam, kā mikroplastmasa un nanoplastmasa var ietekmēt ādu, cilvēka veselību un apkārtējo vidi. Lai gan to ilgtermiņa ietekme uz cilvēka veselību joprojām tiek pētīta, bažas rada to uzkrāšanās vidē, iespējamā ādas ekspozīcija, oksidatīvais stress un iekaisuma procesi.

Kas ir mikroplastmasa kosmētikā?

Mikroplastmasa ir sīkas plastmasas daļiņas, kuru izmērs parasti nepārsniedz 5 mm. Kosmētikas un personīgās higiēnas produktos apzināti pievienotas mikroplastmasas daļiņas vēsturiski izmantotas dažādiem mērķiem, piemēram, eksfoliācijai, tekstūras uzlabošanai un patīkamu produkta sensorisko īpašību nodrošināšanai.

Viens no pazīstamākajiem piemēriem ir plastmasas mikrolodītes, kas savulaik tika plaši izmantotas noskalojamos eksfoliējošos produktos, piemēram, sejas skrubjos un attīrošajos līdzekļos. Tā kā šīs daļiņas bioloģiski viegli nenoārdās, tās var nonākt notekūdeņos un uzkrāties apkārtējā vidē.

Tomēr ne katrs kosmētikā izmantotais sintētiskais polimērs ir mikroplastmasa. Tas, vai konkrēta sastāvdaļa atbilst mikroplastmasas definīcijai, ir atkarīgs no tādām īpašībām kā tās fizikālā forma, daļiņu izmērs, šķīdība un bioloģiskā noārdāmība.

Kā mikroplastmasa var ietekmēt ādu?

Mūsu āda darbojas kā aizsargbarjera starp organismu un apkārtējo vidi. Tādēļ vielas uzklāšana uz ādas automātiski nenozīmē, ka tā iekļūs organismā.

Pētījumi liecina, ka būtiska nozīme ir daļiņu izmēram un ādas aizsargbarjeras stāvoklim. Lielākām mikroplastmasas daļiņām ir grūti iekļūt veselā un neskartā ādā, savukārt ļoti sīkas daļiņas, īpaši nanoplastmasa, tiek pētītas saistībā ar to iespējamo mijiedarbību ar ādu.

Eksperimentālos pētījumos uzmanība pievērsta arī oksidatīvajam stresam un iekaisuma reakcijām, ko var izraisīt noteikta veida mikroplastmasas un nanoplastmasas iedarbība. Bojāta ādas aizsargbarjera potenciāli var palielināt ekspozīciju, tomēr tas, cik lielā mērā šīs daļiņas ikdienas apstākļos spēj iekļūt cilvēka ādā, joprojām tiek pētīts.

Liela daļa pašreizējo pierādījumu iegūta laboratorijas pētījumos un pētījumos ar dzīvniekiem. Tādēļ nepieciešami papildu pētījumi, lai izprastu šo rezultātu nozīmi reālos kosmētikas lietošanas apstākļos un to iespējamo ilgtermiņa ietekmi uz ādas veselību.

Ko mikroplastmasa nozīmē cilvēka veselībai?

Mikroplastmasa ir konstatēta apkārtējā vidē, pārtikā, dzeramajā ūdenī, gaisā un cilvēka organisma bioloģiskajos paraugos. Tādēļ pētnieki arvien vairāk pievēršas tās iespējamajai ietekmei uz cilvēka veselību.

Pašlaik tiek pētīta iespējamā saistība ar oksidatīvo stresu, iekaisuma procesiem un imūnsistēmas reakcijām. Tomēr mikroplastmasas konstatēšana cilvēka organismā pati par sevi nenozīmē, ka tā izraisa slimības.

Par nozīmīgiem mikroplastmasas uzņemšanas ceļiem tiek uzskatīta tās nonākšana organismā caur gremošanas un elpošanas sistēmu, savukārt iespējamā uzņemšana caur ādu joprojām tiek pētīta. Atkārtotas, ilgstošas un nelielas ekspozīcijas ietekme vēl nav pilnībā noskaidrota, un pirms izdarīt pārliecinošus secinājumus nepieciešams vairāk pētījumu ar cilvēkiem.

Šī atšķirība ir īpaši būtiska, runājot par kosmētiku. Pašreizējie zinātniskie pierādījumi neapstiprina, ka ikdienas kosmētikas lietošana, ja tās sastāvā ir mikroplastmasa, tieši izraisa sistēmiskas saslimšanas.

Mikroplastmasa un apkārtējā vide

Mikroplastmasas ietekme uz apkārtējo vidi ir viens no būtiskākajiem iemesliem bažām.

Nonākot vidē, daudzas plastmasas daļiņas saglabājas ļoti ilgi un pakāpeniski var sadalīties vēl sīkākās daļiņās. Mikroplastmasa ir konstatēta okeānos, saldūdenī, augsnē un gaisā, tādēļ plastmasas piesārņojums ir kļuvis par globālu vides problēmu.

Kosmētika nav lielākais mikroplastmasas piesārņojuma avots, tomēr apzināti pievienota mikroplastmasa ir viens no avotiem, kura radīto piesārņojumu iespējams mazināt, izvēloties pārdomātākas produktu formulas.

Eiropas Savienība REACH regulējuma ietvaros jau ir ieviesusi ierobežojumus apzināti pievienotai mikroplastmasai. Tie pakāpeniski tiek piemēroti dažādām produktu kategorijām, tostarp kosmētikai, ar mērķi samazināt noturīgas mikroplastmasas nonākšanu apkārtējā vidē.

Kāpēc LABRAINS izvēlas kosmētiku bez mikroplastmasas?

LABRAINS skatījumā ilgtspēja sākas jau produkta izstrādes un formulēšanas posmā.

Mēs izstrādājam ādas kopšanas līdzekļus bez apzināti pievienotas mikroplastmasas, izvēloties sastāvdaļas, ņemot vērā ne tikai to efektivitāti un saderību ar ādu, bet arī plašāku ietekmi uz apkārtējo vidi.

Vienlaikus ir svarīgi nošķirt mikroplastmasu no sintētiskām sastāvdaļām kopumā. Ne katrs sintētiskais polimērs ir mikroplastmasa, tāpat kā dabiskas izcelsmes sastāvdaļa automātiski nav ilgtspējīgāka vai drošāka.

Tādēļ mūsu pieeja nav balstīta uz sastāvdaļu vienkāršotu iedalīšanu “labās” un “sliktās”. Mūsu mērķis ir radīt efektīvus ādas kopšanas līdzekļus, pastāvīgi izvērtējot sastāvdaļu drošumu, saderību ar ādu, bioloģisko noārdāmību un ietekmi uz apkārtējo vidi.

Galvenais secinājums

Mikroplastmasa ir būtiska vides problēma un arvien plašāk pētīts jautājums saistībā ar ādas un cilvēka veselību. Pašreizējos pētījumos tiek analizēts, kā mikroplastmasa un nanoplastmasa var mijiedarboties ar ādu un veicināt tādus procesus kā oksidatīvais stress un iekaisums, taču to ilgtermiņa ietekme reālos ikdienas apstākļos vēl nav pilnībā noskaidrota.

Nevajadzīgu un vidē noturīgu materiālu izmantošanas samazināšana kosmētikā tādēļ nav tikai jautājums par ādas veselību. Tā ir daļa no plašākas pieejas efektīvas ādas kopšanas radīšanai, vienlaikus atbildīgāk izvērtējot tās ilgtermiņa ietekmi uz apkārtējo vidi.

AUTORE: Dr. oec. LĪGA BRŪNIŅA, LABRAINS radītāja, vides speciāliste un ķīmiķe.

1. beatthemicrobead.org/guide-to-microplastics
2. beatthemicrobead.org/guide-to-microplastics
3. britannica.com/technology/microplastic
4. https://pubs.acs.org/doi/10.1021/acs.chemrev.1c00178
5. Braun T, Ehrlich L, Henrich W, et al. Detection of microplastic in human placenta and meconium in a clinical setting. Pharmaceutics. 2021;13(7):921. doi:10.3390/pharmaceutics13070921
6. Sazakli E, Leotsinidis M. Possibleeffectsofmicroplasticsonhumanhealth.MicroplasticsinWaterandWastewater.2020:177-190.doi:10.21 66/9781789061697_0177
7. grida.no/resources/6912
8. zemeunvalsts.lv/zinatniekus-parsteidzis-mikroplastmasas-daudzums-baltijas-jura
9. Akshay Kumar Chaudhry, Payal Sachdeva, Microplastics’ origin, distribution, and rising hazard to aquatic organisms and human health: Socio-economic insinuations and management solutions, Regional Studies in Marine Science, Volume 48, 2021, 102018, ISSN 2352-4855
10. https://rethinkplasticalliance.eu/wpcontent/uploads/2021/03/the_road_to_an_effective_EU_restriction_of_intentionally-added_microplastics.pdf
11. europa.eu/hot-topics/microplastics