Ko pārmērīga sauļošanās nodara tavai ādai?

Lai kā mums patiktu saulīte, pārmērīga saules iedarbība ir būtisks faktors, kas izraisa priekšlaicīgu ādas novecošanos jeb tā saukto fotonovecošanos. UV starojums izraisa līdz pat 80 % priekšlaicīgas ādas novecošanās simptomus (1). Āda daudz ātrāk zaudē kolagēnu un elastīnu, kas piešķir jauneklīgai ādai apjomu, tā sāk pamazām atslābt, priekšlaicīgi parādās sīkās grumbiņas un grumbas. UV kaitīgo staru ietekmē āda sliktāk piesaista un aiztur tai nepieciešamo mitrumu, tāpēc tā kļūst sausa. Fotonovecošanās rezultātā rodas arī  ādas pigmentācijas problēmas. Savukārt rozācijas skartai jeb kuperozai ādai UV stari ir viens no galvenajiem provocējošiem faktoriem, kas garantē slimības saasināšanos (2). Saules kaitīgie stari veicina jaunu kapilāru ieaugšanu ādā un jau esošo paplašināšanos. Tāpēc maldīgs ir uzskats, ka saule palīdz dziedēt iekaisušu ādu. Ir jāizvēlas – vai nu iedegums un pēc tam asinsvadu tīklojums uz sejas, vai arī veselīga āda. Tāpēc kuperozai ādai iesaka saules aizsargfiltrus lietot visu gadu. Ziemā vēlamais aizsardzības indekss  – SPF 30, bet vasarā – SPF 50 (3).  Uz līdzekļa jābūt norādei, ka līdzeklim ir plaša spektra aizsardzība, proti – tas aizsargā gan no UVB, gan UVA stariem. Jāņem vērā, ka arī līdzekļi ar saules aizsargfaktoru SPF 50 starojumu nedaudz laiž cauri, tāpēc iedegums veidojas, tikai tas ir vienmērīgs un bez izteikta pigmenta. Mūsdienās ir pieejama arī dekoratīvā kosmētika, kuras sastāvā ir saules aizsargfiltri. Turklāt tonālos līdzekļus kuperozas ādas īpašniecēm lietot neiesaka, labāk izvēlēties BB krēmus, piemēram, LABRAINS dabisko BB krēmu. 

Lai arī sākotnēji šķiet, ka saule dermatīta un rozācijas skartu ādu uzlabo, šis uzskats ir maldīgs – saule ādai ir daudz bīstamāka par vēju un aukstumu. Protams, no saules ir grūti izvairīties, bet ar piemērotiem aizsarglīdzekļiem mēs varam kaut nedaudz ierobežot UV staru nelabvēlīgo ietekmi uz ādu. Saules starojums ne tikai kaitīgi iedarbojas uz asinsvadiem, paātrina ādas novecošanos, bet veicina arī dažādu nelabvēlīgu veidojumu rašanos uz ādas – papilomas, kārpas un pat ādas vēzi (4).

Ņem vērā!

Visi saules aizsarglīdzekļi darbojas uz noteiktu laiku. Tāpēc efektīvas aizsardzības nodrošināšanai tie regulāri jāatjauno. Saules aizsarglīdzekļi, kas satur ķīmiskos filtrus, būtu jāatjauno biežāk, bet produkti, kuru sastāvā ir minerālie aizsargfiltri (TiO₂ un ZnO), darbojas tik ilgi, kamēr vien tie ir uz ādas, jo tie atstaro gaismu, bloķējot saules staru iedarbību. Tie atkārtoti jāuzklāj pat tad, ja uz iepakojuma rakstīts, ka tas ir ūdensnoturīgs. Vispirms pēc peldēšanas ādu nosusina ar dvieli un tad uzklāj saules aizsargkrēmu.

Fizikālos filtrus saturošie aizsarglīdzekļi iedarbojas uzreiz, tāpēc tos var uzklāt tieši pirms iziešanas saulē, bet ķīmiskos filtrus ieteicams uzklāt 20–30 minūtes pirms došanās ārā.

Atsauces:

1. Amaro-Ortiz, A., Yan, B., & D'Orazio, J. A. (2014). Ultraviolet radiation, aging and the skin: prevention of damage by topical cAMP manipulation. Molecules (Basel, Switzerland), 19(5), 6202–6219. https://doi.org/10.3390/molecules19056202
2. Passeron, T., Lim, H. W., Goh, C. L., Kang, H. Y., Ly, F., Morita, A., Ocampo Candiani, J., Puig, S., Schalka, S., Wei, L., Dréno, B., & Krutmann, J. (2021). Photoprotection according to skin phototype and dermatoses: practical recommendations from an expert panel. Journal of the European Academy of Dermatology and Venereology : JEADV, 35(7), 1460–1469. https://doi.org/10.1111/jdv.17242
3. Sander, M., Sander, M., Burbidge, T., Beecker, J. (2020). The efficacy and safety of sunscreen use for the prevention of skin cancer: 192(50), E1802–E1808. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7759112/
4. Hasche, D., Vinzón, S. E., & Rösl, F. (2018). Cutaneous Papillomaviruses and Non-melanoma Skin Cancer: Causal Agents or Innocent Bystanders?. Frontiers in microbiology, 9, 874. https://doi.org/10.3389/fmicb.2018.00874